Viļņi

No visrāmākās jūras līdz pūķa spārniem, kas krasta kāpās triecas No spoguļa gluda līdz kalniem, kas augstu kāpj un lejup liecas Nekad vēlreiz nesatikti, nekad neiepazīti Nekad ilgāk par mirkli neieraudzīti Viļņojas, saviļņo, veļas līdz mani Sabango tā, ka plīst enkura striķi Un es viļņojos, veļos līdzi tiem kalniem Kas mani paša sirds mūriem pārnes pāri Dreb ūdens klajums pirms vēja brāzmām, kas pretī jūrai triecas Ūdens zina, ka asinīs manās ir ūdens, kas viļņoties tiecas Nekad vēlreiz nesatikti, nekad neiepazīti Nekad ilgāk par mirkli neieraudzīti Viļņojas, saviļņo, veļas līdz mani Sabango tā, ka plīst enkura striķi Un es viļņojos, veļos līdzi tiem kalniem Kas mani paša sirds mūriem pārnes pāri