pie vakariņu galda

Pie vakariņu galda sēžam, kautko runājam Viskautkādas idejas un plānus visi domājam Viss ir forši un skaisti - līdz vienam momentam Kad kādam aiziet širmis ciet un pats jūties kā lupata Esmu draudzīgs, ķipa, itkā biezais Bet sajūta man tāda, ka šai barā esmu liekais Varbūt kautkāda komunikācija ar kādu tur ir bet tā saruna ilgst pāris stundas un tas arī ir viss Un tad es domāju vai vispār man ir jēga Man uzturēties klubiņā, kur jūtos tākā sēta Sarusējusi, bezkrāsaina tākā bļe kautkāds golfs Kuru pat iedarbināt nevar, pat ja redz, ka viss ir ok Ko Tu guli pa dienu? man sanāk melot Līdz pieciem rītā sēžu discordā un spēlēj' Valo Ar Terēzu, Madaru, Klāvu un dažreiz Zigi Un tad uz pāris dienām pazūdu itkā bļa būtu miris Pagāšajā piektdienā, viņa mani mīlēja Šitā dziesma skan mums katru tusu, katrā piektdienā Ielej šotu, iedzer kokču, un tev viss būs kārtībā Nākamajā dienā pamodīsies Tu ar paģirām Kurš nu būtu iedomājies, ka palikšu es tāds? Līdz vecajām sliedēm ceļš nav nemaz tik tāls Viņi skatās uz mani un domā, ka es būt nenormāls Bet negribu būt tāds kāds iepriekš, bļe, kautkāds narkomāns Kādreiz mani glāba pāris ripas un vēl zāle Papildus visam tam, arī alkohola glāze Katru dienu no vietas pisu visu kas bij' blakus Līdz tam momentam, kad sapratu, ka sekos man, bļa, sekas Pašlaik veselība man ir zemākajā punktā Dzīvē viss ir labi? nē, viss iet nahuj sūdā Katru dienu, katru nakti atskatos es savās domās Kad es beidzot iemācīšos mācīties no savām kļūdām?