stāsts pt. 4

Guess what, es atkal esmu viens Un kārtējo reizi mani uzklausa četras sienas Guess what, man atkal blakus nav neviens Kuram varu izstāstīt savas mokas, lai prātā būtu miers Pie sevis mēģinu saprast kāpēc Kāpēc man dara pāri un cik tas ilgi sāpēs? Manā sirdī sarakstīji solījumu kaudzi Kuri izrādās lielākā daļa bija prosta - Jā, es zinu, atkal šeit es esmu vainīgs Tu gan jau teiksi, ka Tev atkal esot taisnība Un tā ir, bļed, es nezinu ko darīt Manā draugu lokā nav kam varētu palīdzību prasīt Bet tā vietā lai es uzlabotu sevi, ugh Es roku sevi sešas pēdas dziļā bedrē, ugh Mana āda paliek trauslaina, jau sāk pelēt Katru nakti kad es eju gulēt, domāju par Tevi, ugh Jā, es zinu, Tev ir nospļauties par mani Bet kāpēc Tu man solīji, ka paliksim mēs draugi? Kāpēc Tu man solīji, ka tāpatās būsi blakām Kārtējo reizi tieku piemānīts, bļed, kāds sakars? Visa seja sarkana un manas acis asarās Sāp man sirds, kad redzu Tevi telefona ekrānā Bez tavas klātbūtnes dzīves jēgu, hujzin, vai atradīš' Tev simt' punkt' būtu pie dirsas, ja es vienu dienu prosta pazudīšu Dāgs tik visiem dara pāri, pārāk krimināli Gribu kādu apskaut un parunāt, kaut vai minimāli Saprotu, ka citu acīs esmu prosta nieks Bet viss ko gribu tagad ira atrast mazu dzīves prieku Jā, es atzīstu, man, Dāgam, ir'a depresija Noderīga informācija, kuru neviens neprasīj' Kliedzu es vēl "Palīgā" kā kliedzu savā dziesmā Blakus pudele un tablete un esmu iekšā briesmās Savas nodarītas sāpes nespēj' aizmirst Saēdos es tabletes, lai naktī varu aizmigt Piedod, lūdzu man, es negribēju sāpināt Es ceru, ka Tu vienu dienu tiešām spēsi piedot man