Atbalss

Būs rudens nakts, vējš izģērbs kļavas, Tās atdodamās pašas sev pērs Un domājams, ka tieši tādā laikā Pie manis iegriezīsies Šarls Bodlērs. Viņš viegli smīnot nāks pār gadu kauliem, Es dzirdu jau kā tumsā soļi klaudz. Ir labi, ja starp mirušiem ir dzīvie, Jo dzīvo vidū miroņu tik daudz. Lai svētīts brīdis, (simtreiz nolādētais), Kad pēkšņi nodreb ikdienības gaiss, Kad priekštatības izgāzdams no eņģēm, Nāk sevi pieteikdams kāds apmātais. Un nerimsies viņš, taranējot mūrus, Kaut cīņu zaudēs, sevi nezaudēs. Un tā būs uzvara un tai būs jauna atbalss, To atceries, tiesātāju bars!