imants kalniņš kad vēji kalnos rāpjas şarkı sözleri
Kad vēji kalnos rāpjas, kad balti, biezi snieg,
Tad tikai rudens roze joprojām neaizmieg.
Tā guļ uz klusās zemes kā asins piliens sārts,
Kā ilgi, ilgi glabāts un nepasacīts vārds.
Kā dāvana, kā brīnums tās karstā smarža plūst,
Un manai zemes sirdij visapkārt ledus kūst.
Un putni pārnāk mājās un paceļ lapas zars,
Un grūta sala vidū ir modies pavasars.
Vēl kalnos mājo ziema, bet, kamēr dzīve rit,
Pa visiem ceļiem smarža nāk līdz mūs pavadīt.
