dīvaina brīvības forma (feat. Amanda Grīnberga)

Uz katras lapas viens un tas pats Stāsts par karu un mieru Bet nekad tu pats neatklāj Kam tu raksti savu dziesmu Uz katras lapas viens un tas pats Stāsts par karu un mieru Bet nekad tu pats neatklāj Kam tu raksti savu dziesmu Patīkami tverties ēnas pusē Neredzams es šeit, un vējš klusē Nav jāmaldas pa labirintu Vari darīt ko tu gribi Un pie kājas Ka citiem nav pie kājas Un tu nepiekāpsies Jo nav jāpiekāpjas Gaidu izdevību (Ei) Gaidu kad man kāds ko pateiks Tad man būs visas tiesības tevi, suka, saplēst (Aizver muti) Vot tāda brīvības forma Saki to ko domā Bet domā ko tu saki Tā ir ķīlnieka loma Es tikai gribēju Lai tu vaļā turi acis Jo agri vai vēlu Tā čūska sevi apēdīs pati Paliec paralizēts Jo aizskart tevi nespēj nekas Ķīlnieku ielenkumā Un ķīlnieks arī pats Bet tavs alibī vienmēr Ka tu cīnies par to sapni Un auglis jāsadedzina Lai izvārītos zapte Tā es to redzēju Un ja es izrādītos akls Tad visticamāk redzētu Visu to pašu (To pašu, to pašu) Uz katras lapas viens un tas pats Stāsts par karu un mieru Bet nekad tu pats neatklāj Kam tu raksti savu dziesmu Uz katras lapas viens un tas pats Stāsts par karu un mieru Bet nekad tu pats neatklāj Kam tu raksti savu dziesmu Jau no bērnības Labais manās acīs bija tikai teorētisks Visas tās lietas ko vecāki māca Nenozīmē neko Jo nesakrīt ar realitāti Nedzīvo pēc savas devīzes (Nahuj) Bet liek mīlēt un godāt Tas šķita tik melīgi Bet tas neliedza domāt: "Varbūt tas esmu es, kas nevienu nemīl, Un tāpēc visi mēsli uz pleciem man nonāk" Citur nekad nejutos es tik nebrīvi Kā svētdienas skolā Vienmēr jutos kā aiz stikla It kā vērotu no malas Un arī mani neaiztika Kā sērkoka galvu Uz katras lapas viens un tas pats Stāsts par karu un mieru Bet nekad tu pats neatklāj Kam tu raksti savu dziesmu Uz katras lapas viens un tas pats Stāsts par karu un mieru Bet nekad tu pats neatklāj Kam tu raksti savu dziesmu Bet ārā tā ir cita bilde Daba ar mani ārā runā Rāda savu dabu Un prasa: "kas tu tāds?" Bet lai kā mēģinātu es izskaitļot Dabas un prāta vidusceļu Es sevi zinu tik pat ļoti Cik es zinu tevi Un zinu mīlestība Tas ir garīgs darbs Bet es negribu būt kalps Es gribu vadīt pats Jo tikai tad Tikai tad es būšu darījis abus Un tikai tad Tikai tad būsim pazīstami