uz saziņu

Nepilngadīgs bērns Sadomāja par vīrieti kļūt No ugunskura uz ugunsgrēku Pret dunci maina Viniju Pūku Mašīnā nav vietas vairs Lielie puikas neņems opā Bagažniekā iet nav bail Kaut uz skausta zosāda Dodu skauta godāvārdu Braukšu projām Mājas būs kur nonākšu Plāns? To vēl domāju Es nezinu kur es braucu Bet šeit arī nevar palikt Jo šeit nekad nepieaugšu Nu tad ko, nu tad ko? Nu tad uz saziņu (Ej nu sazin, ej nu sazin, ej nu sazin) Tad uz saziņu (Ej nu sazin, ej nu sazin, ej nu sazin) Tad uz saziņu (Ej nu sazin, ej nu sazin, ej nu sazin) Tad uz saziņu (Ej nu sazin, ej nu sazin, ej nu sazin) Tad uz saziņu (Ej nu sazin, ej nu sazin, ej nu sazin) Tad uz saziņu (Ej nu sazin, ej nu sazin, ej nu sazin) Tad uz saziņu (Ej nu sazin, ej nu sazin, ej nu sazin) Tad uz saziņu (Ej nu sazin, ej nu sazin, ej nu sazin) Tad uz saziņu Atbraucu uz pilsētu Un sāku svēti ticēt Zināšanās spēks Pārējais viss ir pēc izvēles Izglītoti cilvēki (Snobi) Kā pārdabiskas būtnes Es jūs ienīdu Un alku lai mēs pazīstami būtu Un ienīdu sevi Par savu šauro redzes loku To ko jutu spēcīgi Nespēju vārdos pamatot Šeit es sapratu cik maz zinu Par to ko zinu kaunējos Kauns par to no kurienes nāku Un ar ko tolaik draudzējos Ej nu sazin Nu tad uz saziņu Es taču neesmu tie Es neieredzu tos Vai tad mana klātbūtne šeit Nepierāda to? Bet šeit es sapratu agri visu Un sapratu skaidri Es neesmu viens no jums Es esmu viss no kā man pašam bail No kā es bēgu Ko es aizmirst cenšos Ko es slēpju, kad savu personu veidoju Tā bija kļūda Bet sev nekad nevarēju to teikt Tieši tāpat kā tur Es neiederējos šeit Cik ironiski Skolā kas ir lielāka par arodu Lai arī cik daudz es savas smadzenes barotu Šeit man prosta pateica, ka es esmu pacans no rajona Jo zini nazis (Ass nazis) Nekad nebūs karote Cik ironiski Kaut ko tādu arī teica mani pacani no rajona Tad uz saziņu Tad uz saziņu Tad uz saziņu Tad uz saziņu