Noktirns

Nāc un brīdi pasēdi ar mani nakts Jūtos šovakar tik bezgalīgi viena Raugies, tumšu ēnu piezadzies viss kakts Viņa atnāca, kad projām gāja diena Nāc un brīdi pasēdi ar mani nakts Jūtos šovakar tik bezgalīgi viena Raugies, tumšu ēnu piezadzies viss kakts Viņa atnāca, kad projām gāja diena Iesim laukā (iesim laukā), klusi apsēdīsimies Abas tur zem (abas tur zem) ziedos baltā ceriņkrūma Nē tu smaržas svešas ilgas sirdī liec Iesim mežā, kur skan priežu dziesma drūma Nē tu smaržas svešas ilgas sirdī liec Iesim mežā, kur skan priežu dziesma drūma Drūma Paklausies, kā miegā smagi elso mežs Ziedoņmuguru spārni tam ap galvu jumas Kāpēc ziedonī miers visām sirdīm svešs Kāpēc skaistums rada neizprastas skumjas? Mīļā, pasaki! Nē labāk klusu ciet Liec tik roku viegli man uz gurdiem plakstiem Skaņa iztraucētu rasu, kura iet Aizmigušo pļavu rotā pērļu rakstiem Tā nu atkal, mīļā, mājās iesim lēniņām Mīļi mani vēl līdz durvīm pavadīsim Sapņi lai mani netraucē klusītiņām Zvaigžņu priekškaru aiz loga nolaidīs