Spāres

Es laikam Tev ticu Un es ticu sev Un ik pa laikam Sevi atdodu Tev Man patīk Tev patikt Un vienmēr gribas vēl Tevi netīšām satikt Un gribēt vēl un vēl Un mēs slīdam, kamēr krītam Tikai līdz rītam Jo mūsu spāres lido tumsā Jo mūsu spāres lido tumsā Un mēs slīdam, kamēr krītam Tikai līdz rītam Jo mūsu spāres lido tumsā Jo mūsu spāres lido, lido tikai tumsā No uzvaras nav uzvaras Ja pjedestāls grimstošās smiltīs No uzvaras nav uzvaras Ja pjedestāls grimstošās smiltīs Man nesanāk dzejā Pateikt to Tev Kad acīs skatos Mazliet meloju sev Ja galu galā Katrs malā savā Mūsu jocīgā daba Arī tumsā ir laba Un mēs slīdam, kamēr krītam Tikai līdz rītam Jo mūsu spāres lido tumsā Jo mūsu spāres lido tumsā Un mēs slīdam, kamēr krītam Tikai līdz rītam Jo mūsu spāres lido tumsā Jo mūsu spāres lido tumsā No uzvaras nav uzvaras Ja pjedestāls grimstošās smiltīs No uzvaras nav uzvaras Ja pjedestāls grimstošās smiltīs No uzvaras nav uzvaras Ja pjedestāls grimstošās smiltīs No uzvaras nav uzvaras Bet arī tas pāries Un mēs slīdam, kamēr krītam Tikai līdz rītam Jo mūsu spāres lido tumsā Jo mūsu spāres lido tumsā Un mēs slīdam, kamēr krītam Tikai līdz rītam Jo mūsu spāres lido tumsā Jo mūsu spāres lido, lido tikai tumsā Ir tikai spāres Ir tikai spāres Bet arī tas pāries Ir tikai spāres Ir tikai spāres Ir tikai spāres Bet arī tas pāries