Tālavas Taurētājs

Tik augstās egles galā Taurētājs nomodā Tas spiego pēc ienaidnieka Tuvu un tālumā Te it kā pa sapņiem tam liekas Ka slepeni soļi čab Ka šķēpi pašķindētu Ka zirgu pakavi klab "Šurp tauri! Kāp zemē! Ciet klusu! Ciet klusu! Tu glābsi sev dzīvību Mēs algosim tevi ar zeltu Ar godu, ar godu, ar brīvību!" "Mans zelts ir mana tauta Mans gods ir viņas gods! Kas postīdams viņu šausta Uz pekli lai rauj to jods!" Un taurētājs pūš ar spēku Ka koku galotnes trīc Un lejā atskan lāsti Un bultas spindz un sīc Mirdz lāpu sarkanā uguns Sāk cirtiens uz cirtiena līt Dreb, šūpojas staltā egle Un brakš, un gāžas, un krīt Un Miervaldis un viņa pulki Uz cīņu kājas aun Un šķēpnešiem pretī drāžas Dzen staignājā tos un kaun Bet uzvaras gaviļu svētkos Meitenes vaiņagus pin Un varoni sirmā māte Sniegbaltos autos tin Un kamēr savaldītas liesmas Pie dieviem jaunekli nes Dzied vīri tam slavas dziesmas Raud žēli meitenes