Pārāk daudz

Tikai tad, kad būs apstājies Tava ceļa greizais rats, Varēsi tā kā spogulī Sevī ieskatīties pats, Un tu redzēsi, kā sitas sirds, Un tu dzirdēsi, kā elpa sauc, Un tu beidzot sapratīsi, tas ir daudz. Tikai tad, kad būs aizgājis Tava prieka pilnais rīts, Varēsim atkal piecelties Un viens otram doties līdz. Pāri bezcerīgām iedomām, Pāri jūtām neapdzīvotām, Tālu, tālu prom no tā, ko cerējām. Mēs solījām pārāk daudz, Sapņojām pārāk daudz. Vairs tādu vārdu nav, Ar kuriem to piepildīt! Cerējām pārāk daudz, Mīlējām pārāk daudz. Vairs tādu jūtu nav, Ar kurām var sasildīt. Pār', pāri visam tagad vientulības lāsts Nāk tevi dzīt, Pār', pāri visam dziļa tumsa jau krīt.