Saules Meitas Ceļu Rāda

smaga un smaržīga gaisma toreiz pa logu nokāpa lejā un izstiepās spožā trapecē pāri raupjajai grīdas krāsai mēs biļām divi visumi. viens otru spoguļojām viens otrā atradām un paplašinājām pasauli vējš lika kustēties ēnām un šķērsot gaismu skaistu līdz aizsmakumam šķērsot gaismu skrien skrien skrien. vēl vienu apli vēl vienu reizi atliec galvu. saulīt lai - laiks mani atdomāt atpakaļ līdz Tevij tūkstošgades uztūkst no tukšuma bet daži zelta mirkļi laistās pa vidu dažas lietas ar mums tomēr tur notikušas un dažas dzīves vēl stāv priekšā neizlietotas cik skaisti. un cik klusi es nezinu kur vēl tu mirdzējusi bet nakts ir darļusi savu un tagad saules gaismā ietinusies zūdi. vairs nekā bet visa pasaule ir dziedātava bet visa pasaule dēļ tevis ir