Kāpjamārā

Paej, paej malā Mēs kāpjam ārā Spraucoties visiem garām Jūtos tā kā karā Paej, paej malā Mēs kāpjam ārā Spraucoties visiem garām Jūtos tā kā karā Braucam jau trīs stundas Staipīt gribas kājas Un sajūta kā pēcstundās Gurkšķ man puncis Mugurā duncis Sajūtu, ka kļūstu īgns kā runcis Neesmu es vienīgais, kas jūtas tā Arī Ēriks, ar kuru sēžu divatā Īgns kā pūce ar mani nerunā Un saguris sēž mazā čokurā Paej, paej malā Mēs kāpjam ārā Spraucoties visiem garām Jūtos tā kā karā Paej, paej malā Mēs kāpjam ārā Spraucoties visiem garām Jūtos tā kā karā Zaļo pieturu iztēloties varu Un tādējādi uzturu cīņas sparu Saprotu gan, ka šādās reizēs domāt par to nevajadzētu Bet tomēr es to daru Ceļa galā pavīd kaut kas pazīstams Atlikušais ceļa gabals nešķiet nu vairs bīstams Pamanu, ka tas ir benzīntanks baigi lētais Un saprotu, ka atmaksājies ceļš izturētais Paej, paej malā Mēs kāpjam ārā Spraucoties visiem garām Jūtos tā kā karā Paej, paej malā Mēs kāpjam ārā Spraucoties visiem garām Jūtos tā kā karā Paej, paej malā Mēs kāpjam ārā Spraucoties visiem garām Jūtos tā kā karā Paej, paej malā Mēs kāpjam ārā Spraucoties visiem garām Jūtos tā kā karā