Roku māli

Likums nav nāve lai apturēt mani, nauda nav gaiss lai uzturēt mani Pis prom! jēlas gaļas nepanesamība Skrien prom! tevi noķers īsta atkarība Acis spīd kā nazis, rokās sen jau stroķis Es labāk būšu lācis bez kājas nekā vista bez spējas Hey, nē, labāk lodi galvā nekā sniedzu rokas tev pār būra resti Škēres acīs, palicis bez kājam tā kā lācis Āda izpūrusi, redzu te kā veras vaļā vārti Speru soli solī, mani vārdi tā kā grezni māli Tikai atkal lūdzu sāli, lai tev darīt īstu skādi Izsalcis suns, es tev dodu bļodu lai tu zini kāpēc dzīvot Kur te slēpjas īsta mīla, redzu tikai mēslu mīklu, gribi lai es nīkstu? Nīkstu līdz sāpes mani moka! Šāda tāda atkarība būt par brīvu, daudzi saka tā nav sakarīga Bet es saku tev tač mugura līka, ko tu redzi ja ne savas kājas Doma kādu izvēlēties ceļu, manā izvēlē nav labu eju Pulveris uz rētu rokām, manjekāli griežu loku lokā Gaisa plūsma bisi loka, ko es ņemu līdzi rokā, lai tik rādīt ceļu lodei Es šauju līdz sāpes mani moka Likums nav nāve lai apturēt mani, nauda nav gaiss lai uzturēt mani Pis prom! jēlas gaļas nepanesamība Skrien prom! tevi noķers īsta atkarība Acis spīd kā nazis, rokās sen jau stroķis Es labāk būšu lācis bez kājas nekā vista bez spējas Hey, nē, labāk lodi galvā nekā sniedzu rokas tev pār būra resti Divdesmit viens, vēl viens un būtu lieks Asā rīta gaisā rokas trīc jo laika gaitā esmu nācis klajā ar domu Mazgāju lupatas lai nejust savu smaku Bet es ģērbju ko ģērbu vakar, lai sajustu manu smaku Manas rokas pazīst manu prātu