Nākotne

Ir 1870.gads. Četros no rita Irlavā pie semināra ēkas pulcējas jaunie skolotāji, katram rokās ir savs mūzikas instruments. Driz ierodas ari pats Jānis Bētiņš, viņš pamāj ar diriģenta zizli un visi pacilāti uzsāk 50 kilometru garo Svētku gājienu uz Dobeli. Viņiem pievienojas dziedātāju pulki no Bauskas, Džūkstes, Iecavas, Jaunpils, Durbes, Svitenes ... un Pirmie Kurzemes Dziesmu svētki var sākties. Ir pagājuši tikai 150 gadi... Laiks gavilēm! Laiks urravām un runām, Un slavas dziesmām pašu sarimētām. Nu pagātni sauc priekšā paklanities Un koris tagadni uz rokām nēsā, Grib augstu laimi uzsaukt nākotnei: “Klau! Kurzemei aust jauka prieka diena, Ko tēvi nevaid redzējuši - Un Dobele tā pirmā vieta viena, Kur tādus balsus dzirdējuši.” Mulst nākotne pie goda vārtiem šauriem, Kam vārtu stabs ir vācu meldiņš glits, cr pantiem vits un harmonijām pušķots, Un draudzes skolas priekšā iedēstits. Bet otrs izaudzis no birzim svētajām cr saknēm mitām , lauztām galotnitēm, No gadsimta, kas blēņu dziesmas krāj, Un tautas vārda, senāk nepazitā. “ Vai Daugava par platu vai par strauju, Ka vidzemnieki nedzied Kurzemē? Kad spēsim Ventu sadziedāt ar Gauju Un Latvijā kā jūrā ietecēt?” Nāk maza nākotne pa goda vārtiem šauriem - Kurš tālu vēl, tas izliekas tik mazs. Bet perspektiva tomēr nemānās.