Svētais joks

Pārkāpjot likumus, saglābā naivumu Melo bez gala, lai arī cik trūkumu Absurdām pavēlēm pakļauties -norma Neņemot vērā, kāda tām forma Kaudzēm kritušo, laikam tā vajag Droši iet karā, solītā vārdā Par abstraktu būtni vai vadoņu pavadā Nomirsi - iekļūsi varoņu kārtā Ticīgo reglaments vēsta - Upurē sevi, ciet, atmaksa laba Nekas nav īsts, mēs visi mirsim Tev svarīgi - tāpat vai uz staba? Netiksi prom, kurš gan laidīs? Nav izdevīgi, lai tu būtu brīvs Cieši ķēdēti kastes peklē Liktenīga kauja, pretinieks sīvs Viss jau ir izlemts - kā tad, tie ir meli Labi, pakļaujies, došos uz elli Iekšā salauzts, bet redzu gan labāk Gribētu just to skatienā tavā Daudzas, daudzas vielas Kautiņi tumšās ielās Sasistie lukturi aiz loga Kur ir tā restarta poga? Savādi lēmumi, turpina dzīvot Kas liks tiem sākt beidzot plīvot? Muļķīgi spriest, kā būtu, ja varētu Izlemt vai es, vai tu...