Vakara pasaciņa

Zelta masa ārā gāžas Kāds tai pakaļ drāžas Ne savās lietās bāžas Viltus pasaule reālās važās Zelta masa ārā gāžas Kāds tai pakaļ drāžas Ne savās lietās bāžas Viltus pasaule reālās važās... Tuksnesim cauri traucas fūre Prāts neaptver, tas ieslēgts būrī Kā šņores staba galā dzīvie Nezinu - oāze vai vīlies... Lēš tie bezbēdīgi kaifu Ilūzijās tiem labi sokās Pat tur savāks sev, cik vien var Un nomirs vienās mokās Zelta masa ārā gāžas Kāds tai pakaļ drāžas Ne savās lietās bāžas Viltus pasaule reālās važās Zelta masa ārā gāžas Kāds tai pakaļ drāžas Ne savās lietās bāžas Viltus pasaule reālās važās... Vakars beidzies, upes malā Vientuļš tas, kurš ārpus bara Kūp gaisā utopijas sapnis Biķeri augstāk, sākas aplis Katru dienu, tā no jauna Sarkankvēls dūms paša saunā Atļaujos būt izšķērdīgs Vien pats sev lemju, kas ir vērtīgs Kur tā roka, kas palīdz? Kas gudrāks? Viss melos tīts Ja vien ieklausītos tumsā Drīz nāks izšķirošā stunda Zelta masa ārā gāžas Kāds tai pakaļ drāžas Ne savās lietās bāžas Viltus pasaule reālās važās Zelta masa ārā gāžas Kāds tai pakaļ drāžas Ne savās lietās bāžas... Zelta masa ārā gāžas Kāds tai pakaļ drāžas Ne savās lietās bāžas Viltus pasaule reālās važās Zelta masa ārā gāžas Kāds tai pakaļ drāžas Ne savās lietās bāžas Reālas važas...