Jūlijs (Mums nav vienalga)

Ir jūlijs, dārzā rozes zied, bet lietus līst un nepāriet Mums nav vienalga, mums nav vienalga Jo mākoņi drīz izklīdīs, un melnās ēnas pazudīs Mums nav vienalga, jo mums nav vienalga Viens otru cilvēks sapratīs, viens otru cilvēks atradīs Mums nav vienalga, mums nav vienalga Jo tuneļa galā gaisma ir, un gaisma visas tumsas šķir Mums nav vienalga, mums nav vienalga Mums nav vienalga, ja mūs stūrī dzen Mums nav vienalga, ja mums sāp Un vēl tāds kalns nav izdomāts Līdz kura galotnei mēs nespētu uzkāpt Ir jūlijs, dārzā rozes zied, bet lietus līst un nepāriet Mums nav vienalga, mums nav vienalga ANTRA Jo mākoņi drīz izklīdīs, un melnās ēnas pazudīs Mums nav vienalga, mums nav vienalga Kad ūdens smeļas mutē jau, neviens vairs pats par sevi nav Mums nav vienalga, mums nav vienalga Tad plecs pie pleca turamies, un jaunā liesmā kuramies Mums nav vienalga, mums nav vienalga Mums nav vienalga, ja mūs stūrī dzen Mums nav vienalga, ja mums sāp Un vēl tāds kalns nav izdomāts Līdz kura galotnei mēs nespētu uzkāpt